Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aplūkojama “Ziemas masku taka”! Tur jau kopš piektdienas sastopami Grozu vecīši, Slotu tante, Kārnais vilks, Maigā kaza un citi masku tēli.
Lai arī šogad tradicionālā bluķa vilkšana un jestrās Ziemas saulgriežu izdarības ies secen, Brīvdabas muzejā šajā laikā visi interesenti ir aicināti uz Ziemas masku taku, lai baudītu svētku noskaņu un līksmo maskošanos.
Mēneša garumā visi pēc svētkiem noilgojušies varēs izzināt senās paražas un ticējumus, apskatīt masku dažādību un baudīt ziemas ainavas muzejā. Masku takā apmeklētāji sastaps tādus tēlus kā Kārno vilku, kas ar ilgām vēro Maigo kazu, klusos Grozu vecīšus, kas gaida svētkus pie eglītes, brūtes pāri Saules un Mēness kāzās un citus ziemai piederīgus maskotos.
Ziema jau izsenis latviešu tradīcijās ir aktīvākais maskošanās laiks. Tas ir arī gada tumšākais posms, kad uz zemes parādās citu pasauļu iemītnieki un pārdabiskais kļūst iespējams. Ziemassvētkos aktualizējas arī gaismas un tumsas, šīs saules un viņsaules, kosmosa un haosa, pasaules radīšanas, kā arī auglības tēmas.
Ziemā salīdzinājumā ar rudens maskošanos maskās iešana kļūst trokšņaināka un skaļāka. Masku barā vairāk parādās arī mītiskie dzīvnieki, kas spēj ceļot starp šo un citu pasauli, dažādi sociālie slāņi, profesijas un tautības, kā arī pārdabiskas būtnes (Velns, Nāve, Garā sieva, Mazais vīriņš, Miežvilks) u.c. Nereti masku gājienos tiek izspēlēti arī sadzīviski notikumi – jaunā pāra laulāšana, radības, nomiršana un atdzīvošanās, cīņa, tirgošanās u.t.t.